Runas sākums. Pirmie vārdi

Pirmie apzinātie vārdi mazulim parādās apmēram gada vecumā. Parādās nevis pēkšņi, bet apzinātas “pļāpāšanas”, vārdu saprašanas, skaņu izrunāšanas, skaņu un vārdu atkārtošanas rezultātā.

Veidojot mazuļa pirmos izrunātos un apzinātos vārdus, pieaugušie izmanto tās zilbes un skaņas, kuras mazulis jau prot izrunāt. Taču atkārtojot šos vārdus ( mamma, tētis, ome ), mazulis ne tikai liek vienu zilbi pie otras. Zilbes ir līdzīgas, bet ne vienādas – viena ir ar uzsvaru, otra bez. Tas nozīmē, lai sanāktu īsts - pareizs vārds ir jāiemācās pareizā vietā likt uzsvaru un tikai tad tas skanēs kā viens vesels vārds. Dzirdot izrunājamo vārdu mazulis uztver to kopumā, bet visvairāk ievēro vārda ritmu, ko rada noteikts kādas zilbes uzsvars. Tieši tādēļ mazuļa runā parādās vārdi, kuri sastāv no vienas uzsvērtās zilbes.( pu – putra ), vai arī varda ritmu atgādinošas skaņas ( puts – putns, putišs – putniņš ).

Kā parādās pirmie apzinātie vārdi? Izsekosim situācijai: Mazulis nevar aizsniegt rotaļlietu, kura atrodas starp citām, stiepjas pēc tās, ar žestiem un skaņām parāda savu vēlēšanos. Pieaugušais tobrīd saka: “Ko tu gribi? Sunīti? Saki: “Iedod...iedod..vau - vau”.”.

Mazulis, protams nesāks uzreiz teikt “Iedod!”, kur nu vēl “Iedod vau – vau!”. Šādai situācijai ir jāatkartojas vairākkārt, līdz kādreiz mazulis žestu un skaņu vietā iesauksies “Iedod!”. Tadās situācijās pieaugušajam nav jāmudina bērns nosaukt nepieciesamo rotaļlietu vārdā. Pati situācija pamudinās uz to, jo diez vai pieaugušais, pēc mazuļa vēlēšanās, ņems un izliks tam priekšāvisas rotaļlietas, vai pēc kārtas cilās, lai noskaidrotu, kuru mazulis vēlas. Kādēļ tas jādara, ja var palūgt, - starp citu, vai tad mēs tā arī nerīkojamies? Tikai, ja sarunā ar pieaugušu cilvēku par jautājamo formu var īpaši nepiedomāt, tad sarunājoties ar mazuli ir par to jāpiedomā.

Atgriežoties pie minētā piemēra, kur mazulis stiepjas pēc rotaļlietas – sunīša, kas atrodas starp rotaļlietām, lai pieaugušais saprastu, ko vēlas mazulis tam vajadzētu teikt:”Iedod sunīti ( Vau – vau )” vai arī “Vau - vau” .Tā kā otrais variants ir vienkāršāks, tad labāk jautāt mazulim tā: “Ko tev iedot? Sunīti? Vau – vau?” un teikt priekšā atbildi, piedāvājot pateikt :”Vau – vau!”.

Svarīgi ir ne tikai vieglākā vai grūtākā bērna atbilde, svarīgs ir mazuļa lūgums. ( pagaidām neizteikts vārdos ) Viņš vēlas nevis kādu no rotaļlietām, bet tieši sunīti. Tāpēc bez vārda ”Iedod” var arī iztikt, jo pieaugušais rotaļlietu tāpat iedos, bet bez vārda “Suns” vai “Vau – vau” nekādi neiztikt. Patreiz mazulim ir svarīgs priekšmets nevis darbība. Ja bērns, šajā brīdī, pateiks “Vau – vau”, tad šis vārds iegūs jēgu, parasts vārds pārvērtīsies par priekšmeta apzīmētāju, nosaukumu. Šo pārvērtību atvieglo tas, ka mazulis jau saprot šo vārdu, kad to izrunā pieaugušais.

Apskatīsim šo pašu situāciju, nedaudz citādākā variantā. Bērns stiepjas pēc rotaļlietas, bet tai apkārt neatrodas citas rotaļlietas. Kas šeit ir svarīgākais? Protams, darbība. Priekšmetu var arī nenosaukt, tas ir situācijas nosaukts. Pieaugušais, saprot, ko grib bērns,bet jautā, lai bērns izrunā šo vārdu “Iedod”: “Saki: “Iedod!”” . Un kad bērns šo vārdu izrunās, tā skanēšana saistīsies ar pieaugušā darbību, kurš pados rotaļlietu. Vārds iegūs jēgu.

Pirmā dzīves gada beigās bērna vārdu krājumā ir apmēram 10 vārdu, lielākoties tie sastāv no vienādām zilbēm ( mama, tete ); dažu bērnu vārdu krājumā ietilpst vārdi, kas sastāv pat no dažadām zilbēm ( Aija, Zane ). Daudzi patskaņi un līdzskaņi, šajā laikā, tiek izrunāti jau diezgan skaidri (a, o, u, m, b, p, g, k ). Viens un tas pats vārds var attiekties uz dažādiem priekšmetiem, ja mazulis tajos ir atklājis kaut ko kopīgu. Piemēram, zilbe, ka attiecas uz kaķi,vai segu, vai cepuri, it kā apvienojot visu silto un pūkaino.

Gada beigās mazulis saprot zināmu daudzumu vārdu un frāžu: tuvu cilvēku vārdus, rotaļlietu nosaukumus, priekšmetus, kuri redzami attēlos, nedaudzas darbības. Viņš pats izrunā 10 – 12 vārdus. Starp tiem var būt arī skaņu attēlojošie ( vau – vau, kis – kis ), tā sauktie atvieglotie vārdi, kuru paraugus sniedz pieaugušais ( pī – pī – automašīna, ai – ai – sāp ). Pārējie sasniegumi patstāvīgas, attīstītas runas veidošanā tiek atstāti uz dzīves otro gadu, kaut gan mēdz būt arī izņēmumi.

Vēlam veiksmi!