Runas sākums. Izpratne.

Dzīves otrajā pusgadā bērna runas dzirde spēcīgi attīstās, pilnveidojas artikulācija un izruna. Taču tā ir tikai viena runas apguves daļa. Sarunuvalodas kontakts ir paredzēts, lai to arī pareizi uztvertu un saprastu. Tieši šajā ziņā mazulis otrajā dzīves pusgadā gūst ievērojamus panākumus.

Augot bērna iespējām, – formējas viņa priekšmetiskā uztvere, kustības, darbības, pieaug uzvedības kontroles nepieciešamība. Protams, daudz ko mēs varam pateikt mainot balss intonāciju, mīmiku, žestus, piem. – pasaukt bērnu, palūgt, apturēt ar vārdu. Taču ar to nepietiek. Rodas nepieciešamība iemācīt bērnam arī vārdu nozīmi.

Kad pieaugušais baro bērnu, ģērbj vai spēlējas ar viņu, tad parasti savas darbības komentē: “Piecelies... Iedod roku... Uzvilksim cepuri... Tagad sasiesim cepuri... Redzi, bumba... Paņemsim bumbu...”. Tas atkārtojas katru dienu. Pamazām mazulis sāk saprast atsevisķus vārdus un frāzes, pat, ja neesat īpaši par to rūpējies. Protams, labāk ir rūpēties par to, palīdzēt bērnam šajā nebūt ne vieglajā lietā, palīdzēt viņam saprast un uztvert valodu un vārdus.

Šajā ziņā sastopami divi pārspīlējumi – liekvārdība un mazvārdība. Pārāk maz sarunāties ar bērnu protams ir slikti. Taču nebūt nav labāk, ja bērns tiek pārmērīgi “apbērts” ar daudziem vārdiem, kurus nesaprot, un starp tiem pazaudē vārdu, kuru saprot, kuru grib dzirdēt. Lūk, mamma rāda bērnam rotaļlietu – sunīti un saka:”Paskaties, manu mīļumiņ, kāda laba rotaļlieta! Vectētiņš tev to uzdāvināja. Sunītis rej, kustina astīti, unviņam ir melnas actiņas! Viņš nekož. Sunīši mīl mazus bērnus. Tie kož tikai sliktiem cilvēkiem!”. Protams bērns priecājas dzirdot mammas balsi, pēta sunīti, taču vārds suns ir pazudis pārējo vārdu plūsmā un mazulis pats protams to nevar izlobīt no visiem mammas pateiktajiem vārdiem.

Lai bērns pareizi uztvertu un saprastu kādu vārdu tas jāizrunā saprotami, norādot konkrēto lietu vai darbību. Jūs rādāt mazulim jaunu rotaļļietu mazulis ieinteresēti stiepj rociņu, nosauciet to skaidri, uzsverot tās nosaukumu, ieturot pauzes, tā lai mazulis patiešām saprastu, ka tas attiecas tieši uz šo rotaļlietu un pareizi sadzirdētu vārda izrunu. Vēlāk izdzirdot šo vārdu ( kad jūs prasāt, piemēram: “Kur bumba?... Kur kaķis?...”), viņš sāks meklēt nosaukto priekšmetu ar acīm. Viņš sapratīs jūs, pareizāk sakot, mācīsies saprast.

Tā dzīves otrajā pusgadā sākas sarunu kontakts. Tas vēl ir ļoti nepilnīgs, jo runā tikai pieaugušais, bet bērns atbild ar rīcību, taču tā ir īsta, pietiekami pareiza, atbilde uz konkrētu jautājumu. Kontaktējošās personas saprot viena otru. Tā kā mazulis atšķir vienu pieaugušo no otra, tad viņš spēj saprast cilvēka teiktos vārdus. Protams, nopietni runājot “mamma”, “tētis “, ”vecmāmiņa” – nav tuvu cilvēku vārdi, bet apzīmējumi, taču to mazulis uzzinās krietni vēlāk un būs ļoti pārsteigts, ka ne tikai viņa mammu sauc “mamma”. Šobrīd šis vārds ir vārds konkrētam cilvēkam, tāpat kā vārdu salikums “Annas tante”, “Pēter - onkulis” – vienkārši konkrētas personas, kuru vārdi tiek uztveri kopā: “Annastante”, “Pēteronkulis”, turklāt arī pieaugušie šos vārdus izrunā kopā, ar vienu uzsvaru.

Jūs esat ievērojuši, ka jūsu 8, mēnešus vecais mazulis jau ļoti labi atšķir priekšmetus un, ieraugot starp savām rotaļlietām jaunu, stiepj rociņas pēc tās. Izmantojot to, ir ļoti vienkārši iemācīt viņam jaunus vārdus, nosaucot viņam jauno, ieinteresējušo lietu tās vārdā. Rādiet mazulim rotaļlietu – “Lūk, lācītis”- un tad nolieciet to. Pirmajā pusgadā mazulis uzreiz zaudētu interesi par to, bet tagad viņš turpina ar acīm sekot lācītim, ja tas pazūd, tad gaida, kad tas parādīsies atkal un ļoti priecājas par to, kad atkal to ierauga. Jūs atkal nosaucat rotaļlietu, kad tā paradās, tā nostiprinot ššo vārdu bērna atmiņā.

Ne visu var paņemt rokās un nosaukt, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai mazulis saprastu norādījuma žestu nozīmi - jēgu.Sāciet ar priekšmetiem, līdz kuriem var aizsniegties. Jūs pēc kārtas nosauciet 2-3 priekšmetus, kuriem tikai pieskaraties: “Tas ir kaķis. Tas ir putns. Tā ir varde”. Mazulis seko jūsu roku kustībām. Kad mazulis saprot šī žesta nozīmi, tad jūs esat ieguvuši iespēju, kā iepazīstinat mazuli ar tādu lietu un priekšmetu nosaukumiem, kuriem nevar pieskarties, jo tie atrodas tālu. Piemēram, jūs pastaigājaties ar mazuli un gribat paradīt viņam lidojošu putnu.Tādus norādījumus ar vārdiem, kā: “Paskaties uz augšu un nedaudz pa labi” viņš protams nesapratīs. Taču jūsu rokas žestu viņš sapratīs un, varbūt, pirmo reizi mūžā izpratīs, ka putnu sauc putns.

VĀRDS KURŠ APVIENO.

“Kur uguntiņa?” – jautā mazulim, un viņš paskatās uz galda lampu. Bet spuldzīte zem kupola viņam nav uguntiņa,tas ir kaut kas cits. Sākumā mazulim priekšmeta nosaukums asociējas tikai ar vienu, konkrētu priekšmetu, ar, kuru tas saistīts pirmoreiz.

Līdz tam, lai izprastu apvienojošos vārdus mazulim vēl jātiek. Lai vārds vai priekšmeta nosaukums neliktu viņam domāt tikai par noteiktu priekšmetu, jarāda bērnam vairāki priekšmeti. ( “Šī ir karote. Šī arī ir karote. Un arī šī ar karote”), priekšmeti, kuri atšķiras ar formu, lielumu, krāsu ( Ir divas bumbiņas, viena liela, otra maza; gan par vienu, gan par otru teiksim:”Tā ir bumba”) Īpatnības un īpašības konkrētiem priekšmetiem mazulis apgūs vēlāk, taču arī otrajā dzīves pusgadā jāpievērš tam uzmanība, īpaši kad tuvojaties gada vecumam.

VĀRDS UN DARBĪBA.

Pieaugušā runa pavada, ne tikai bērna uztveri, bet arī tā darbības. Lūk kāpēс ir tik svarīgi mācīt bērnam saprast tos vārdus, kuri apzīmē kustību un darbību. Apģērbjot vai noģērbjot bērnu, jūs palīdzat viņam piecelties, apsēsties, apgulties, komentējat savas darbības: “Piecelies, apsēdies, gulies.”. Bērns iegaumē šos vārdus un pēc tam spēj saprast un izpildīt, jūsu lūgumus vai norādījumus. Kad mazulis iemācās staigāt, viņam vienlaicīgi ir jāiemācās arī tādi vārdi, kā “ej”, “atnāc”, “stāvi”. ...

Kad jūs mācat bērnam kustību vai darbības ar rokām, noteikti vienlaicīgi māciet arī vārdus, kuri apzīmē šīs darbības vai kustības. ( “atlaid dūrīti”, “dod”, “noliec”, “atlaid” ). Bērnam jāmāk sasveicinoties sniegt rociņu ( “sveiks” ), jāmāk atsveicinoties pamāt ( “atā” ).

Kad mazulis iemācīsies izpildīt dažādas darbības, pēc pieaugušā lūguma ( “paņem!”, “pacel!”, “noliec!” ), tas radīs pamatu tam, lai ar vārdu palīdzību varētu veidot sarežģītākas darbības: “Paņem bumbu, iedod man”, “Paņem lācīti, noliec uz galda”.

Ir iespējams atturēt bērnu, no nevēlamu darbību veikšanas, izsakot stingru “nedrīkst”. Sākumā šim vārdam ir jāpievieno arī darbība. Ja bērns stiepjas pēc trauslas vāzītes, tad papildus tam, ka tiek teikts “nedrīkst”, jāpievieno arī rociņas pieturēšana, un pēc tam jācenšas pievērst bērna uzmanība piemērotākām lietām. Turpmāk pietiks tikai ar stingru, mutiski izteiktu “nedrīkst”.

Nākošais solis, kad bērns ir iemācījies saprast citu cilvēku valodu, ir iemācīt bērnam izrunāt savus pirmos apzinātos vārdus.

VĒLAM VEIKSMI!