Montessori ģeogrāfija

Montessori ģeogrāfija ir vēl viena būtiska "Kosmiskās audzināšanas" daļa. Tā palīdz bērnam saprast savu vietu pasaulē, sākot no visas Visuma telpas līdz pat savai pilsētai un mājai.

Montessori pedagoģijā ģeogrāfiju nedala tikai sausos faktos un kartēs. Tā ir sadalīta divos virzienos: fiziskajā ģeogrāfijā (Zemes uzbūve, kontinenti, formas) un politiskajā/kultūras ģeogrāfijā (valstis, karogi, cilvēku dzīve visā pasaulē)

Fiziskā ģeogrāfija (Zemes uzbūve un formas)

Bērni apgūst Zemes fizisko struktūru caur tausti un vizuāliem modeļiem.

• Sauszemes un ūdens globuss (Smilšpapīra globuss): Tas ir pirmais globuss, ko bērns redz. Sauszeme uz tā ir klāta ar raupju smilšpapīru (brūnā krāsā), bet ūdens ir gluds (zilā krāsā). Bērns ar pirkstiem aptusta globusu, fiziski sajūtot atšķirību starp zemi un ūdeni.
• Kontinentu krāsu globuss: Šajā globusā katrs kontinents ir nokrāsots savā specifiskā krāsā (piemēram, Eiropa ir sarkana, Āfrika — zaļa, Āzija — dzeltena). Šīs krāsas paliek nemainīgas visos citos Montessori ģeogrāfijas materiālos.
• Ģeogrāfiskās formas (Sauszemes un ūdens formas): Tie ir speciāli trauki, kurus pilda ar ūdeni (parasti iekrāsotu zilu). Tie attēlo pretstatus, piemēram:

Šī daļa māca pieņemt citas kultūras un saprast, ka visi cilvēki uz Zemes dalās ar vienādām pamatvajadzībām (pārtika, pajumte, apģērbs), tikai tās izpaužas dažādi.

• Kontinentu puzles kartes: Lielas koka kartes, kur katrs kontinents ir izņemams detaļu veidā (atbilst globusa krāsām). Pasaules kartē bērns var izņemt un ielikt kontinentus. Katram kontinentam ir arī sava atsevišķa karte, kur katra valsts ir kā puzles detaļa ar mazu podziņu satveršanai (trenē pincetes tvērienu rakstīšanai).
• Karogu kartes: Bērni mācās atpazīt valstu karogus un iespraust tos mazos caurumiņos attiecīgajās valstīs uz puzles kartes.

Galvenie principi, kā Montessori māca ģeogrāfiju

• No globālā uz lokālo: Mācīšanās sākas no visa globusa (Visuma), tad pāriet uz kontinentu, valsti, pilsētu un visbeidzot – bērna paša istabu. Tas palīdz bērnam attīstīt telpisko izpratni.

• Sensorā pieredze: Kartes un globusi nav tikai skatīšanai pie sienas. Tie ir jāaiztiek, jāizjauc un jāliek kopā.

• Miers un tolerance: Kultūras ģeogrāfija Montessori sistēmā ir pamats miera audzināšanai. Iepazīstot citu tautu tradīcijas, bērns mācās cieņu un empātiju pret visu pasauli.
• Ar ģeogrāfijas pamatiem (smilšpapīra globusu) bērni sāk iepazīties jau no 3 gadu vecuma, bet detalizētāka valstu un formu izpēte turpinās līdz pat sākumskolai.